Valstī veiktās reformas un integrācija ES ir ietekmējušas valsts ekonomisko attīstību. Kopš 2004. gada IKP vidēji ik gadu ir palielinājies par 10,4%, 2006. gadā tas pieauga – par 11,9%.
Izaugsmes tempus galvenokārt nodrošina stabilā iekšzemes pieprasījuma dinamika, ko sekmē ienākumu pieaugums, finanšu sistēmas stabilitāte, kredītiespēju paplašināšanās, iestāšanās NATO un ES, nākotnes paredzējumu veidošanās. Privātais patēriņš 2006. gadā gandrīz par 20% pārsniedza iepriekšējā gada līmeni. Strauji pieaug arī investīcijas pamatlīdzekļos, kuras 2006. gadā bija krietni lielākas (par 18,3%) nekā iepriekšējā gadā.
Augstais iekšzemes pieprasījums veicina importu, kas 2006. gadā pieauga par 17,5%, pārsniedzot eksporta pieauguma (par 5,3%) tempu. Izaugsme, kas balstīta uz strauju iekšējā pieprasījuma pieaugumu, ir riskanta, jo palielina ārējo ne sabalansētību un finanšu sektora ievainojamību. Lai ierobežotu iekšzemes pieprasījumu, Ministru kabinets 2007. gada 6. martā atbalstīja inflācijas ierobežošanas pasākumus, kuri ir saistīti ar budžeta un nodokļu politiku, kreditēšanu un citām jomām, kas var uzlabot situāciju nekustamo īpašumu tirgū, darba tirgu un produktivitāti, kā arī konkurences politiku.
Ekonomiskā aktivitāte aug visās galvenajās tautsaimniecības nozarēs. Pēdējos gados lielāko ieguldījumu izaugsmē nodrošina pakalpojumu nozares. Iekšzemes pieprasījuma pieaugums jo īpaši veicina tirdzniecības, viesnīcu un restorānu attīstību, un šo nozaru pieaugums laika periodā no 2004.-2006. gadam kopumā ik gadu bija vidēji 15,5%. Savukārt finanšu starpniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, noma, datorpakalpojumi un citi komercpakalpojumi minētajā laika posmā kopumā ik gadu pieauga vidēji par 12,4 procentiem.
Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem un patēriņa kredītu izplatībai, ir paredzams arī turpmāks tirdzniecības (īpaši nepārtikas preču tirdzniecības) un arī citu komercpakalpojumu pieaugums, taču izaugsmes tempi būs zemāki nekā līdz šim. Ir sagaidāms, ka pierims nekustamā īpašuma cenu pieaugums un mazināsies kreditēšanas tempi.
Straujais investīciju pieaugums labvēlīgi ietekmē būvniecības attīstību. Laika periodā no 2004.- 2006. gadam ražošanas apjomi būvniecībā ik gadu pieauga vidēji par 14,1%. 2006. gadā tā pieauga par 13,6%. Būvniecības nozarē strauji pieaug ielu un ceļu, dzīvojamo un tirdzniecības ēku, viesnīcu, kā arī rūpniecības u.c. objektu celtniecība. Augsti būvniecības attīstības tempi ir sagaidāmi arī nākotnē saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu, kā arī ES fondu finansētu projektu realizāciju.
Lauksaimniecības izaugsmes tempi diemžēl atpaliek no tautsaimniecības kopējās izaugsmes tempiem. 2006. gadā nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ izlaide nozarē samazinājās par 2,8%. Lauksaimniecības turpmākā attīstība būs atkarīga no lauksaimniecības ražotņu un produktu pielāgošanas ES standartiem un kvalitātes kritērijiem, un no ārējā pieprasījuma. Latvijas iestāšanās ES nodrošina vienlīdzīgākas konkurences iespējas lauksaimniekiem ES iekšējā tirgū, savukārt ES fondu sniegtais atbalsts veicina lauksaimniecības modernizāciju un darbības diversifikāciju.
Svarīga vieta Latvijas tautsaimniecībā ir tranzītpakalpojumiem, kas veido aptuveni 15% no Latvijas preču un pakalpojumu eksporta ienākumiem jeb aptuveni 5% no IKP. Lai arī tranzītpakalpojumu apjomi pieaug, tomēr to īpatsvars tautsaimniecībā kopumā un nozarē „Transports un sakari” samazinās. Tas ir izskaidrojams tādējādi, ka transporta nozares pakalpojumu iekšējais pieprasījums pēdējos gados pieaug straujāk nekā ārējais. Divas trešdaļas no nozares „Transports un sakari” izaugsmes nosaka iekšējais pieprasījums (sakaru, noliktavu, autostāvvietu pakalpojumu, tūrisma attīstība u.c.) un tikai trešdaļu – ārējais pieprasījums (tranzīts).
Kopumā nozare „Transports un sakari” laika periodā no 2004.-2006. gadam ik gadu pieauga vidēji par 11,0%, bet 2006. gadā – par 9,3%. Pēc iestāšanās ES īpaši strauji palielinājās kravu pārvadājumi, kā arī pieauga pasažieru transporta pakalpojumi, t.sk. gaisa transporta pakalpojumi.
Lai uzturētu stabilu makroekonomisko vidi, Latvijas Banka īsteno fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Tas samazina nenoteiktību, novērš valūtas risku un dod uzņēmējiem stabilu pamatu plānošanai un cenu noteikšanai. Ar 2005. gada 1. janvāri ir mainīta lata piesaiste no SDR uz eiro (1 EUR = Ls 0,702804). Lata piesaistes maiņu noteica Latvijas plāni pievienoties Eiropas valūtas kursa mehānismam II (VKM II) un pēc nepieciešamo kritēriju izpildes iestāties Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS).
|
|
2003
|
2004
|
2005
|
2006
|
2007 p
|
|
|
(pieaugums pret iepriekšējo gadu, procentos)
|
||||
|
Iekšzemes kopprodukts
|
7,2
|
8,7
|
10,6
|
11,9
|
9,5
|
|
Privātais patēriņš
|
8,2
|
9,5
|
11,5
|
19,8
|
10,0
|
|
Valsts patēriņš
|
1,9
|
2,1
|
2,7
|
4,0
|
3,0
|
|
Kopējā pamatkapitāla veidošana
|
12,3
|
23,8
|
23,6
|
18,3
|
15,0
|
|
Eksports
|
5,2
|
9,4
|
20,3
|
5,3
|
9,0
|
|
Imports
|
13,1
|
16,6
|
14,8
|
17,5
|
18,0
|
|
Patēriņa cenas
|
2,9
|
6,2
|
6,7
|
6,5
|
8,0
|
|
|
(procentos pret iekšzemes kopproduktu, ja nav norādīts citādi)
|
||||
|
Vispārējās valdības sektora bilance
|
-1,6
|
-1,0
|
-0,2
|
0,4
|
0
|
|
Vispārējās valdības parāds
|
14,4
|
14,5
|
12,0
|
10,0
|
9,0
|
|
Maksājumu bilances tekošais konts
|
-8,2
|
-12,9
|
-12,6
|
-21,1
|
-22,6
|
|
Gada laikā saņemtās ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā
|
2,7
|
4,6
|
4,5
|
8,1
|
7,0
|
|
Nodarbinātības līmenis
|
61,8
|
62,3
|
63,3
|
66,3
|
67,0
|
|
Bezdarba līmenis (darba meklētāju īpatsvars % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, 15-74 gadi)
|
10,6
|
10,4
|
8,7
|
6,8
|
6,0
|
Savukārt vidēja termiņa periodā, sarūkot minēto cenu paaugstinošo faktoru ietekmei un valdībai īstenojot inflācijas samazināšanas pasākumus, inflācija pakāpeniski kritīsies. Latvijas Banka sakarā ar pieaugošo iekšzemes pieprasījumu, lai bremzētu kredītu pieauguma tempu, kopš 2004. gada marta vairākkārt ir paaugstinājusi refinansēšanas likmi un rezervju normu. Tomēr Latvijā šo pasākumu ietekmi ierobežo fiksētā valūtas kursa režīms, kā arī vairāki specifiski faktori, tādi kā banku salīdzinoši vieglā pieeja ārvalstu resursiem un salīdzinoši liels ārvalstu valūtās izsniegto kredītu īpatsvars kredītu struktūrā.
Augstāk minētajā Ministru kabinetā atbalstītajā pasākumu plānā inflācijas ierobežošanai cita starpā ir paredzēts veikt virkni pasākumu kreditēšanas pieauguma kontrolei. Izsniedzamajiem kredītiem būs jānosaka obligāta pirmā iemaksa – ne mazāka par 10-15% no kredīta lieluma, kā arī jānosaka maksimālais kredīta apjoms pret ķīlas vērtību. Tāpat ir nolemts izveidot vienotu vispārēju kredītņēmēju reģistru, aptverot visas finanšu iestādes (gan hipotekāros, gan patēriņa kredītus), lai finanšu iestādes apzinātu klientu patieso parādu apjomu.
Galvenais Latvijas tirdzniecības partneris ir ES. Kopš neatkarības atgūšanas ārējās tirdzniecības apjomi ar ES valstīm pieaug, un šobrīd 75% no Latvijas eksporta un importa ir saistāmi ar ES. 2006. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumā vislielākais īpatsvars bija Vācijai (13,7% no kopapjoma), Lietuvai (13,6%), Igaunijai (9,4%), Krievijai (8,2%), Polijai (5,6%) un Zviedrijai (5,5%).
Pēc iestāšanās Eiropas Savienībā ļoti strauji pieaug Latvijas tirdzniecība ar Lietuvu un Igauniju, kā arī ar citām jaunajām ES dalībvalstīm. Salīdzinot ar periodu pirms iestāšanās ES, divu gadu laikā Latvijas tirdzniecība ar pārējām Baltijas valstīm ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes. 2006. gadā eksportētās produkcijas vērtība par 14% pārsniedza 2005. gada līmeni, savukārt imports palielinājās krietni straujāk – par 31,1%. 2006. gadā visstraujāk palielinājās eksports uz NVS valstīm, kas bija gandrīz par trešdaļu lielākā vērtībā nekā iepriekšējā gadā, būtiski palielinoties pārtikas produktu, ķīmisko preču un dažādu mašīnu un iekārtu eksportam. Uz ES valstīm eksporta pieaugums bija par 12%, kur lielākais ieguldījums bija pārtikas produktu un mašīnu un iekārtu eksporta palielinājumam.
palielinās arī iedzīvotāju ienākumi. Neraugoties uz ievērojamo cenu kāpumu, strādājošo reālā darba samaksa laika periodā no 2004. gada līdz 2006. gadam ir pieaugusi par 29,9%, tai skaitā 2006. gadā – par 15,6%. Kopējo algu pieaugumu 2006. gadā lielā mērā ietekmēja iepriekšējo gadu augstā inflācija, kā arī vairāku budžeta iestāžu darbinieku algu palielinājums, piemēram, skolotājiem un ārstiem.
Arī vecuma pensiju pieaugums 2006. gadā bija vērā ņemams (par 19% jeb par 15 latiem lielāks nekā 2005. gadā). Reālās pensijas līmenis šajā periodā palielinājās par 12 procentiem.
No 2006. gada 1. janvāra tika palielināta gan minimālā mēneša darba alga no 80 latiem uz 90 latiem, gan palielināts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums mēnesī no 26 latiem uz 32 latiem, kā arī par apgādībā esošu personu – no 18 latiem uz 22 latiem mēnesī. Savukārt no 2007. gada 1. janvāra minimālā darba alga ir palielināta līdz 120 latiem, ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamais minimums mēnesī līdz 50 latiem, bet nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu – līdz 35 latiem.
Latvijā pēdējos gados vērojamā ekonomikas attīstība pozitīvi ietekmē situāciju darba tirgū. Pēdējos trīs gados nodarbināto skaits ik gadu palielinās caurmērā par 2,6% (2004.-2006.g.), bet bezdarba līmenis ir samazinājies no 10,5% 2003. gadā līdz 6,8% 2006. gadā. Lai gan samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās un pieaug nodarbinātības līmenis. Pēdējo trīs gadu laikā (2004.-2006.) nodarbinātības līmenis ir palielinājies par 4,5 procentpunktiem. 2003. gadā nodarbinātības līmenis Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējo bija par 1,1 procentpunktu zemāks, bet 2006. gadā tas to pārsniedza par 1,6 procentpunktiem.
Ekonomiskās izaugsmes potenci vislabāk raksturo investīciju pieaugums. Pēdējo trīs gadu laikā investīcijas pamatlīdzekļos ir pieaugušas par 81% (vidēji gadā par 22%). Investīciju pieauguma temps un tā īpatsvars IKP Latvijā ir viens no augstākajiem ES.
Investīcijas sekmē vairāki faktori, īpaši tādi kā finanšu stabilitāte, uzņēmējdarbības vides nepārtrauktā pilnveidošana, augsts iekšzemes pieprasījums, samērā zemas reālās procentu likmes, ārvalstu kapitāla ieplūde u.c. Vienlaikus relatīvi zems nodokļu slogs un ražotās produkcijas noieta pieaugums augošā pieprasījuma dēļ, pozitīvi ietekmēja uzņēmumu finansiālo stāvokli, tādējādi palielinot investēšanas iespējas.
2006. gada beigās Latvijā uzkrātās ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) bija 4037,2 milj. latu jeb 36% no IKP gada apjoma. Līdz ar Latvijas iestāšanos ES krietni ir palielinājies ienākošo ĀTI apjoms. Pēdējo trīs gadu laikā ārvalstu uzņēmēji tiešo investīciju veidā Latvijas tautsaimniecībā ir ieguldījuši gandrīz četras reizes vairāk nekā laika periodā no 2001. gada līdz 2003. gadam. Turklāt 2006. gadā to apjoms bija divas reizes lielāks nekā 2005. gadā. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju nozaru struktūrā lielāks īpatsvars ir ieguldījumiem pakalpojumu nozarēs. 2005. gadā un 2006. gadā visapjomīgākie ieguldījumi tika veikti banku sektorā. Uzkrāto ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2006. gada beigās bija Ls 1768 jeb 3299 ASV dolāri. Trīs ceturtdaļas no ĀTI ir saistītas ar ES dalībvalstīm, un lielākie ieguldītāji ir Zviedrijas (17% no uzkrātām ĀTI 2006. gada beigās), Igaunijas (13,1%) un Vācijas (11,7%) uzņēmēji. 7,7% investīciju ir no Krievijas.
